Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mīņāties
mīņāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru. Mīdīties.
PiemēriNervozi aiz ļaužu mugurām mīņājās Guba. Pagāja uz vienu pusi, pagāja uz otru.
  • Nervozi aiz ļaužu mugurām mīņājās Guba. Pagāja uz vienu pusi, pagāja uz otru.
  • Veidenbaums mīņājās, salstošās kājas uz klona piedauzīdams.
  • ..viņš viegli aplidoja reizi apkārt visai sētai, tad nostājās Aņai priekšā un neatlaidīgi taktī mīņājās, kamēr tā atdeva harmonikas citai jaunavai un pati gāja dejot.
  • Kūtī, žvadzinot ķēdi, mīņājās govs..
Stabili vārdu savienojumiMīņāties (arī mīdīties) uz vietas.
  • Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas idioma1. Virzīties ļoti lēni.2. Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
Avoti: 5. sējums