sakarnieks
sakarnieks -a, v.
sakarniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
PiemēriTikko zirgi iegriezās pulka štāba zemnīcu rajonā, es.. ar savu sakarnieku aizsūtīju izlūkrotas komandierim pavēli.
2.Sakaru, iestādes darbinieks.
PiemēriLabi telefona sakari starp pilsētu un laukiem, starp kolhoziem.. veicina panākumus darbā un sadzīvē. Paplašināt, uzlabot un uzturēt šos sakarus priekšzīmīgā kārtībā - tas ir sakarnieku pienākums.
3.v.; vēst. Ziņnesis.
PiemēriSakarnieku arods ir ļoti sens, un to pazina jau pirms mūsu ēras. Skrējēju stafetes un jātnieku ziņneši bija pazīstami Indijā, Peru, Meksikā, Persijā.
Avoti: 7-1. sējums