pievārīties
pievārīties parasti 3. pers., -vārās, pag. -vārījās
1.Refl. → pievārīt1. Tikt pievārītam.
Piemēri«Labs būs,» Platais saka, raudams katlu no uguns. «Citādi pievārīsies tik daudz, ka pa nedēļu nevarēs noēst.»
2.Refl. → pievārīt4. Tikt pievārītam, parasti neviļus, negribēti.
PiemēriPutra pievārījusies pie katla sienām.
2.1.Kļūt tādam, pie kura kas vāroties ir pielipis.
PiemēriStukuliene, plīts priekšā notupusies, ar pelniem izberž katlam pievārījušos dibenu.
Avoti: 6-2. sējums