pievārīt
pievārīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vārot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPievārīju papilnam gaļas.
1.1.Vārot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
PiemēriPievārīta pilna bļoda ar putru.
2.Vārot papildināt (kā daudzumu).
PiemēriPievārī vēl kādus desmit kartupeļus.
3.Vārot pievienot (pie kā, kam klāt).
PiemēriTai [pernicai] vēl pievārītas vielas, kas žūšanu paveicina.
4.Vārot pieļaut, ka (kas) pielīp (pie kā, kam klāt).
PiemēriPievārīt putru pie katla dibena.
Avoti: 6-2. sējums