vajadzība
vajadzība -as, s.
1.Vispārināta īpašība → vajadzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
PiemēriVajadzība pēc grāmatām.
- Vajadzība pēc grāmatām.
- Pateikt savu vajadzību.
- Nav nekādas vajadzības par to runāt.
- Viņam pēkšņi ataust skaidrība, ka savu mašīnu apgāzis pilnīgi bez vajadzības. Labā ceļa puse taču bija priekšā brīva. Varēja mierīgi nobremzēt.
- Vairs neatceros, kādā vajadzībā vecmāmiņa reiz mani sūtīja uz šo veikalu.
- Vajadzība diktē darbību. Bez vajadzības nav darbības.
Stabili vārdu savienojumiVajadzības izteiksme.
- Vajadzības izteiksme — val. Izteiksme, kas izsaka vajadzību veikt kādu darbību.
1.1.dsk. Faktori, to kopums (dabiski, sociāli, garīgi), kas nepieciešami (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
PiemēriElementāras vajadzības.
- Elementāras vajadzības.
- Dabiskās vajadzības.
- Apmierināt sabiedrības vajadzības.
- Man jāpaceļas pāri savtīgajām vajadzībām un jāierauga, ka blakus ir tieši tādi paši cilvēki kā es, kuriem arī daudz kas ir vajadzīgs un šis tas varbūt vēl vairāk nekā man.
- Mainās iekšējās vajadzības, mainās pielūgsmes objekti dzejā.
- ..cilvēku skaits uz zemeslodes palielinās un turpinās palielināties. Bet tas nozīmē, ka strauji pieauga viņu vajadzības un līdz ar to arī dzīvās dabas produktu patēriņš.
Stabili vārdu savienojumiVajadzība spiež.
- Vajadzība spiež idioma — sar. Saka, ja ir jārīkojas, pakļaujoties apstākļiem.
Avoti: 8. sējums