mājinieki
mājinieki -u, vsk. mājinieks, -a, v.
mājinieces -ču, vsk. mājiniece, -es, s.; arī
mājnieki -u, vsk. mājnieks, -a, v.
mājnieces -ču, vsk. mājniece, -es, s.
1.Cilvēki, kas dzīvo vienā un tai pašā mājoklī.
PiemēriJa atnesa kādu jaunu grāmatu, tad svētki nebija man vien, bet visiem mājiniekiem. Lasījām līdz pat vakara zirgu kopšanai un gulēt iešanas laikam.
- Ja atnesa kādu jaunu grāmatu, tad svētki nebija man vien, bet visiem mājiniekiem. Lasījām līdz pat vakara zirgu kopšanai un gulēt iešanas laikam.
- Piecu mēnešu vecumā bērns pazīst ne tikai māti, bet arī pārējos mājiniekus un atšķir tos no svešiem.
- Šoreiz atradu draugu pļavā, kur viņš kopā ar citiem mājniekiem steidza savest sienu.
1.1.Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši).
PiemēriMājinieki gaidīja mežstrādniekus.
- Mājinieki gaidīja mežstrādniekus.
1.2.pārn. Vietējie iedzīvotāji (pretstatā iebraucējiem, viesiem).
PiemēriMājinieki un viesi jau bija sapazinušies.. Tuvināšanās vakars tuvojās.. kulminācijas punktam.
- Mājinieki un viesi jau bija sapazinušies.. Tuvināšanās vakars tuvojās.. kulminācijas punktam.
- Ļeņingradā PSRS Bruņoto Spēku komandu meistarsacīkstēs uzvarēja mājinieki..
Avoti: 5. sējums