majestātisks
majestātisks -ais; s. -a, -ā
majestātiski apst.
1.Svinīgs, skaists, arī varens.
PiemēriStundām stāvēts vētrainās Baltijas jūras krastā, kad majestātiskus viļņus kronē baltu putu vainagi.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTagad, kad rakstu šīs rindas, apkārt ir zaļais Latvijas jūlijs, siena laiks, rudzu druvu majestātiskais miers..
2.Tāds (cilvēks), kas iedveš cieņu. Dižens, varens.
PiemēriMajestātiska savās sēru drānās, ar zelta matu kroni ap balto, lepno pieri.. - māte saistīja [Sēļa kunga] skatienu..
Avoti: 5. sējums