mājasmāte
mājasmāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā). Namamāte (1).
PiemēriMājasmāte bija pagatavojusi siltas pusdienas, viņi ēda, tērzēja.
- Mājasmāte bija pagatavojusi siltas pusdienas, viņi ēda, tērzēja.
- Mājastēvs vai mājasmāte, iegājusi ar tikko atnākušajiem viesiem istabā, iepazīstina viņus ar agrāk atnākušajiem..
Avoti: 5. sējums