uzvirpuļot
uzvirpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Virpuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriSniegs uzvirpuļo gaisā.
- Sniegs uzvirpuļo gaisā.
- Mašīna izgrieza uz ceļa, putekļu mākonis uzvirpuļoja gaisā un nosēdās uz māju jumtiem un pagalmos.
- Vējš kļuva stiprāks, un mums apkārt uzvirpuļoja smiltis.
- pārn. ..es ļāvu savām domām uzvirpuļot kā dadžainām sniega vērpetēm.
1.1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriStrupi noslaucītie slotas zari uzvirpuļo ielas putekļus..
- Strupi noslaucītie slotas zari uzvirpuļo ielas putekļus..
- Brīdi pa brīdim vējš aizrāva pār kapsētu gaisā uzvirpuļotās rudens lapas..
1.2.pārn. Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
Piemēri..uz skatuves uzvirpuļo dejotāju pāris.
- ..uz skatuves uzvirpuļo dejotāju pāris.
- Uz skatuves, kas šaura paaugstinājuma veidā iebīdījās zāles vidū, uzvirpuļoja daudzināta nēģeru dziedātāja..
2.Iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot.
PiemēriUzvirpuļo atvars.
- Uzvirpuļo atvars.
Avoti: 8. sējums