haoss
haoss -a, v.; parasti vsk.
1.Pilnīgs sistēmas trūkums. Liela nekārtība, juceklis.
PiemēriKrāsu haoss.
- Krāsu haoss.
- Skaņu haoss.
- Domu haoss.
- Uzskatu haoss.
- Haoss istabā.
- Cilvēku kliedzieni, govju māvieni, suņu riešana - viss tas radīja drausmīga haosa iespaidu.
- ..Gunta atjēdza, ka sācies putenis.. Šai haosā pat apvidus pazinējs, šķiet, neatrastu ceļu uz mājām.
- Viņš lasīja bez izšķirības visu.. Braukājot viņš iemācījās valodas, un tas viņa lasīšanā ienesa vēl raibāku haosu.
1.1.Jukas.
PiemēriKara laika haoss.
- Kara laika haoss.
- Izcēlās, haoss, ko vēl pastiprināja tas, ka vācu fašistiskās varas iestādes līdz [1944. gada] 5. oktobrim, kad sākās organizēta cilvēku ķeršana Rīgā, nebija skaidrībā, ko darīt ar civiliedzīvotājiem.
2.Sengrieķu mitoloģijā – pasaules un dievību pirmsākums.
PiemēriMan liekas, dārd pirmlaiku haoss, No miglāju blīveņiem pasaule dzimst; Es izeju kalngalos stāvos, Kur dzemdību pēdējie pērkoni rimst.
- Man liekas, dārd pirmlaiku haoss, No miglāju blīveņiem pasaule dzimst; Es izeju kalngalos stāvos, Kur dzemdību pēdējie pērkoni rimst.
Avoti: 3. sējums