Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
augša
augša -as, s.; parasti vsk.
1.Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri). Pretstats apakša.
PiemēriKrāsns augša.
  • Krāsns augša.
  • Šķūnis piekrauts līdz augšai.
  • Durvis aizputinātas līdz augšai.
  • No augšas līdz apakšai.
  • Uz skapja augšas redzēja ievārījuma burkas un kaltētu kumelīšu saišķi.
  • Tēva vezumam pašā augšā uzsiets galds kājām pret mākoņiem.
  • Kalnā abi [jaunieši] kāpa klusēdami. Neaizmirstamais skats, kas pavērās no augšas, Elmāru sastindzināja.
1.1.Virsa, virspuse.
PiemēriSaulesvīrs [karavīrs] gulēja uz rudzu stiebriem Melnā strauta kraujā, pavirši izkapātā un no augšas nosegtā bedrē.
  • Saulesvīrs [karavīrs] gulēja uz rudzu stiebriem Melnā strauta kraujā, pavirši izkapātā un no augšas nosegtā bedrē.
  • ..arkls slīdēja vienmērīgāk, velēna vēlās kā lente, neviens salms nepalika augšā.
Stabili vārdu savienojumiNākt augšā.
1.2.Telpa, stāvs, kas atrodas tieši zem jumta. Arī bēniņi.
PiemēriStaļļa augša.
  • Staļļa augša.
  • Kūts augšā.
  • ..noķēris reiz nelielu kaķēnu, uznesu to uz rijas augšas.
  • Dienu Brīviņš bij uzkāpis istabas augšā..
1.3.lok.: augšā Ēkas augšējā stāvā vai stāvos.
PiemēriAugšā dzīvoja trīs ģimenes.
  • Augšā dzīvoja trīs ģimenes.
  • Skolēnu guļamistabas atradās augšā.
  • ..virtuve pašā augšā, pēdējā stāvā, kas vasarā tā sakarst.
  • Viņš varētu iet augšā savā istabā..
1.4.lok.: augšā Augstumā, gaisā, debesīs.
PiemēriAugšā - zilas debesis, zibošas mākoņu aitiņas un cīruļu nebeidzama trallināšana; lejā - spilgti zaļumi, balti ziedi..
  • Augšā - zilas debesis, zibošas mākoņu aitiņas un cīruļu nebeidzama trallināšana; lejā - spilgti zaļumi, balti ziedi..
  • ..migla pavisam izkūpējusi, vējš augšā ātri trieca prom nelielus, baltus mākoņu pinkuļus..
Stabili vārdu savienojumiNākt (arī kāpt) augšā.
  • Nākt (arī kāpt) augšā idioma — sar. Parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).
2.sar. Augstāka instance.
PiemēriMēs tik tikko spējam tikt galā ar tiem priekšrakstiem, ko mums piesūta no augšas.
  • Mēs tik tikko spējam tikt galā ar tiem priekšrakstiem, ko mums piesūta no augšas.
  • Kategoriski jānosoda jebkuri mēģinājumi no augšas uzspiest vienu vai otru [lauksaimniecības] kultūru audzēšanu.
3.parasti dsk.; sar. Augšējie, augstie (balss) toņi.
PiemēriSpožs koloratūrsoprāns. Dzidra tehnika, un turpat arī pilnīgi brīvas, klusinātas, ar neparastu emociju piesātinātas augšas.
  • Spožs koloratūrsoprāns. Dzidra tehnika, un turpat arī pilnīgi brīvas, klusinātas, ar neparastu emociju piesātinātas augšas.
4.savienojumā ar «uz», «no»; lok.: augšā Izteka (upei).
PiemēriPeldēt pa upi uz augšu.
  • Peldēt pa upi uz augšu.
  • Irties ar laivu uz augšu pret straumi.
  • No augšas pludināja baļķus.
  • Viņi uzbrauca augšā līdz tiltam.. Bet pret baznīcu laivu apgrieza, lai pa straumi atkal dotos lejup..
  • ..laiva peldēja nevis tur, kur es gribēju, uz augšu, saules sudrabā, bet slīdēja pa straumi lēni lejup.
  • Viņš pagāja pret straumi uz augšu, tālāk nost no aula, noģērbās, iebrida pavisam ūdenī un mēģināja peldēt pret straumi uz augšu.
5.savienojumā ar «uz»; lok.: augšā; apst. nozīmē Augšup.
PiemēriCeļš gāja uz augšu.
  • Ceļš gāja uz augšu.
  • Kāpt uz augšu pa kāpnēm.
  • Skatīties uz augšu.
  • Es kāpt gribu kalnā visaugstākā, Ne spēka man pietrūkst, ne bail man no kā; Lai putenis plosās, lai ziemelis elš: Uz augšu, uz augšu tik ies manim ceļš!
  • Lāčplēsis: Kāp augšā, brīvības pils! Kur zelta saule, kur debess zils.
5.1.Virzienā uz augšu.
PiemēriPasituši uz augšu savu dzelteno stīvinātas kokvilnas drānas kleitu, Betija apsēdās uz krēsla..
  • Pasituši uz augšu savu dzelteno stīvinātas kokvilnas drānas kleitu, Betija apsēdās uz krēsla..
  • Barometra adata... pēkšņi sāk strauji kāpt uz augšu.
  • pārn. Dzīve iet sauļup, uz augšu. Tā Padomju Latvija atplaukst kā krāšņs dārzs.
Stabili vārdu savienojumiSkatīties (arī raudzīties, lūkoties) no augšas. Tikt (arī kāpt) uz augšu.
Avoti: 1. sējums