atturībnieks
atturībnieks -a, v.
atturībniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Nedzērājs. Atturībnieku biedrība.
Piemēri«Es nedzeru,» Agnese noraidīja. «Ak, jūs esat atturībniece,» viņš novilka.
- neakt. «Es nedzeru,» Agnese noraidīja. «Ak, jūs esat atturībniece,» viņš novilka.
- Brūvelis nežūpoja un nespēlēja kārtis, lai gan arī viņš nebija pilnīgs atturībnieks - viņš tikai mīlēja ieturēt mēru..
Avoti: 1. sējums