atturība
atturība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → atturīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Atturīgums. Savaldība.
PiemēriGalva pilna siltu, maigu vārdu, bet tie paliek uz lūpām neizteikti... meiču šī atturība valdzina vairāk nekā skaistu vārdu plūdi.
- Galva pilna siltu, maigu vārdu, bet tie paliek uz lūpām neizteikti... meiču šī atturība valdzina vairāk nekā skaistu vārdu plūdi.
2.Vispārināta īpašība → atturīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vēsa attieksme, izturēšanās.
PiemēriNav mani pazinis! Balsī dzirdu atturību un vienaldzību - ja esi, gājēj, atnācis, tad ej vien tālāk, bet es pasēdēšu labāk viens...
- Nav mani pazinis! Balsī dzirdu atturību un vienaldzību - ja esi, gājēj, atnācis, tad ej vien tālāk, bet es pasēdēšu labāk viens...
- «Vispirms tu neliec manīt, ka tev kādas nelabas domas par Fēliksu Vildi. Viņš nedrīkst just tavu vēsumu un atturību.»
- No lielajiem teātriem tikai Dailes teātris 1933. gadā uzvedis «Trīsgrašu operu». Par šo atturību pret Brehtu buržuāzijas kundzības laikā nav ko brīnīties..
3.Vispārināta īpašība → atturīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAtturība atbildē.
- Atturība atbildē.
- Pārvarēt atturību.
4.Vispārināta īpašība → atturīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAtturība ēšanā.
- Atturība ēšanā.
- Atturība apģērba krāsu izvēlē.
- Pamatprincipi sabiedrisko telpu iekārtošanā ir tie paši, kas dzīvoklim: vienkāršība, skaidrība, atturība, saskaņotība.
Avoti: 1. sējums