atturīgs
atturīgs -ais; s. -a, -ā
atturīgi apst.
1.Tāds, kas apvalda, neizrāda atklāti, strauji savas jūtas, domas. Savaldīgs, noslēgts, nosvērts.
PiemēriĶiploks bija ļoti atturīgs un sevī noslēgts cilvēks, kas savas domas un jūtas nekad neizklāstīja citu priekšā..
- Ķiploks bija ļoti atturīgs un sevī noslēgts cilvēks, kas savas domas un jūtas nekad neizklāstīja citu priekšā..
- Jo kāds kungs pasaules un ļaužu priekšā bija svinīgāks, nopietnāks, atturīgāks, jo trakāks, izlaidīgāks un nebēdnīgāks viņš bija tuvo draugu un biedru starpā..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriArī Voldis ieguva savu biedru acīs cieņu ar fizisko izturību un atturīgo izturēšanos. Nekad viņš barā nestāstīja par sevi. Domīgs, sevī noslēdzies, viņš padarīja savu darbu..
- Arī Voldis ieguva savu biedru acīs cieņu ar fizisko izturību un atturīgo izturēšanos. Nekad viņš barā nestāstīja par sevi. Domīgs, sevī noslēdzies, viņš padarīja savu darbu..
- ..Straumes izskats pārāk nopietns, atturīgs. Kā šķiet, viņš nav skaļas sabiedrības cienītājs, bet vairāk mīl zināmu noslēgtību..
1.2.Tāds, kas neizpaužas atklāti, nav izteikts. Apvaldīts.
PiemēriAtturīgs smaids.
- Atturīgs smaids.
- Atturīga sirsnība.
2.Tāds, kas izturas bez sirsnības, vēsi.
PiemēriLavīze turpretim bija vēsa un atturīga, runāja ar Jēkabu tikai nepieciešamo..
- Lavīze turpretim bija vēsa un atturīga, runāja ar Jēkabu tikai nepieciešamo..
- ..[baznīckungs] nevarēja iedomāties, ka Jasiešu draudzes piederīgie būs tik atturīgi baznīcas kunga uzņemšanā. Pret baznīcu atvēsušie tā nocietinājušies, ka nedomā tikt klāt to dvēselei.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriAtturīgi sveicināt.
- Atturīgi sveicināt.
- Vecais enkurnieks.. vairījās skatīties Žuburam acīs. Savādi dzestra un atturīga bija viņa izturēšanās.
3.Tāds, kas atturas, izvairās kur piedalīties, ko darīt, paust noteiktu nostāju. Izvairīgs.
PiemēriTas [šoferis] pamazām bija pieradis būt atturīgs: labāk neiejaukties tur, kur neesi spiests iejaukties..
- Tas [šoferis] pamazām bija pieradis būt atturīgs: labāk neiejaukties tur, kur neesi spiests iejaukties..
- Tomēr dzejnieks bieži paliek savrupnieka, vienpatņa, atturīga inteliģenta pozīcijās.
3.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
Piemēri«Vai jūs domājat, ka mani te [cietumā] ilgi turēs?» Tas atbildēja tikai pēc laba brīža - atturīgi, it kā negribēdams. «Kā to lai saka, draugs. Tas atkarīgs no viņiem un no tevis.»
- «Vai jūs domājat, ka mani te [cietumā] ilgi turēs?» Tas atbildēja tikai pēc laba brīža - atturīgi, it kā negribēdams. «Kā to lai saka, draugs. Tas atkarīgs no viņiem un no tevis.»
4.Tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, izskaistinājuma.
Piemēri..[grafiķis] savā mākslā ir pārāk atturīgs..
- ..[grafiķis] savā mākslā ir pārāk atturīgs..
- Arī pārspīlēta un pārskaistināta metaforizācija kaitē labai dzejai, īpaši atturīgam metaforu un citu tropu lietojumā jābūt prozaiķim.
4.1.Tāds, kam nav lieku izskaistinājumu, pārmērīga spilgtuma.
PiemēriAtturīgs apģērbs.
- Atturīgs apģērbs.
- ..[aktrise] rūpīgo Madu parādījusi skopiem un atturīgiem tēlojuma paņēmieniem..
- ..[gleznotāja] acij un sirdij atturīgā brūngandzelteno, pelēcīgo krāsu gamma šķiet tīkamāka..
- Jauniešu rotaslietām jābūt atturīgām un vienkāršām, jo jaunībai lieks izskaistinājums nav vajadzīgs.
Avoti: 1. sējums