attrūkt
attrūkt parasti 3. pers., -trūkst, pag. -trūka; intrans.; pareti
1.Notrūkt.
PiemēriAttrūcis virves gals.
1.1.Aiztrūkt1.
Piemēri..viņa redz.. attrūkušu baltu podziņu zilajā kreklā, un tā pie tam šķiet turamies tikai vienā diegā.
Avoti: 1. sējums