attrenkt
attrenkt -trencu, -trenc, -trenc, pag. -trencu; trans.
1.Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp. imperf. Trenkt šurp. Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Attriekt (1).
PiemēriAttrenkt lopus mājās.
- Attrenkt lopus mājās.
- Attrenkt teļus atpakaļ kūtī.
2.Trencot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ). imperf. Trenkt nost (sānis, atpakaļ). Attriekt (2).
PiemēriAttrenkt aitas nost no siena kaudzes.
- Attrenkt aitas nost no siena kaudzes.
Avoti: 1. sējums