attrenkt
attrenkt -trencu, -trenc, -trenc, pag. -trencu; trans.
1.Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp. imperf. Trenkt šurp. Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Attriekt (1).
PiemēriAttrenkt lopus mājās.
2.Trencot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ). imperf. Trenkt nost (sānis, atpakaļ). Attriekt (2).
PiemēriAttrenkt aitas nost no siena kaudzes.
Avoti: 1. sējums