attraukt
attraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu.
1.intrans. Ātri atkļūt, atvirzīties šurp. imperf. Traukt šurp. Ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml.). Atvirzīties.
PiemēriAttrauca mašīnas.
2.trans. Ātri atbildēt, atteikt.
Piemēri«Kur tu klaiņo?» jautātājs bija pats Siljānis... «Darīšanās,» viņa attrauca un apstājās.
3.trans.; pareti Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriAttraukt matus no pieres.
4.trans.; reti Atdzīt, attriekt šurp.
PiemēriVīrs cūkas attrauc.
Avoti: 1. sējums