attīstīties
attīstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.parasti 3. pers. Veidoties, pārveidoties tā, ka rodas jaunas kvalitātes (par dabas parādībām).
PiemēriMatērija nepārtraukti attīstās.
1.1.Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā. Pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
PiemēriMuskulatūra labi attīstījusies.
2.Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā izaugsmē (par cilvēku). Izveidoties (par individuālajām īpatnībām).
PiemēriGarīgi attīstīties.
3.parasti 3. pers. Mainīties, veidojot jaunas formas. Sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām). Pilnveidoties.
PiemēriPadomju sabiedrība attīstās tik strauji, ka katra diena atnes kaut ko jaunu un ievērojamu mūsu dzīvē.
3.1.Rasties, veidoties.
Piemēri..Itālijā un Francijā šajā laikā [16. gadsimtā] vēl valda.. kora dziesma. Spānijā jau sāk attīstīties solodziesma.
4.parasti 3. pers. Vērsties plašumā, kļūt intensīvākam (piemēram, par notikumiem, darbību).
PiemēriUzbrukumam vajadzēja attīstīties tālāk tikai ar rīta krēslu..
4.1.Risināties tālāk (par sižetu).
PiemēriNākamajās divās četrrindās šī tēma attīstās, izvēršas, papildinās ar jauniem motīviem.
5.parasti 3. pers. Rasties, palielināties, sasniegt noteiktu apjomu, līmeni (par fizikālām parādībām).
PiemēriAttīstās liels ātrums.
Avoti: 1. sējums