Paplašinātā meklēšana
Meklējam attīstīties.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (60):
- labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
- sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku). Arī izaugt (1).
- sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
- uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu).
- pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām).
- pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
- pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
- izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izveidoties, attīstīties.
- veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- aizperēt Iesākt perēt. Perēt, līdz (olā) sācis attīstīties jauna organisma dīglis.
- vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
- sazaļot Intensīvi attīstīties (parasti par parādībām sabiedrībā).
- sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
- pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
- nostiprināties Izveidoties spēcīgam, labi attīstīties (par augiem, to daļām).
- ieviesties Izveidoties, attīstīties (piemēram, par slimību).
- atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
- nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
- Dot vaļu Ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem).
- Atraisīt spārnus Ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.).
- sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
- evolucionēt Mainīties, attīstīties, pārveidoties.
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- Stāvēt uz vietas Neattīstīties, nemainīties.
- Stāvēt uz vietas Neattīstīties, nemainīties.
- aprakt Neļaut attīstīties (spējām). Arī pazudināt.
- apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties. Nomākt.
- nospiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties. Pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
- nobrūnēt Nogatavojoties, arī pārstājot attīstīties, kļūt brūnam.
- veidoties Pakāpeniski attīstīties (par psihes, rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.).
- veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām). Pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko). Briest.
- pavirzīt Parasti savienojumā ar «uz priekšu»: panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu.
- sastingt Pārstāt pārmainīties, attīstīties, pilnveidoties.
- augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem).
- veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā).
- veidoties Rasties, attīstīties, risināties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām).
- atraisīt Rosināt, attīstīt (piemēram, spējas, talantu), ļaut attīstīties (spējām, talantam).
- aizmesties Sākt veidoties, sākt attīstīties (parasti par pumpuriem, augļiem, ogām).
- izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā. Intelektuāli attīstīties.
- dzīvotspēja Spēja eksistēt un attīstīties (idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- atplaukt Strauji attīstīties (par zinātni, kultūru pēc atpalicības, sastinguma).
- rosīties Strauji attīstīties, augt (par augiem, to daļām).
- atraisīts Tāds, kam ir radīta iespēja brīvi attīstīties, izveidoties (par jaunradi, cilvēka spējām, dotībām).
- briedīgs Tāds, kas attīstās, kļūst lielāks. Tāds, kas spēj attīstīties, kļūt lielāks.
- stingrs Tāds, kas ir labi attīstīties (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
- dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj eksistēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu). Rasties sabiedrībā, cilvēku grupā.
- veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā. Intelektuāli, profesionāli attīstīties.
- nīkuļot Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem). Arī nīkt (1).
- nīkt Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem). Arī nīkuļot (1).
- risināties Vērsties plašumā, attīstīties (par sarunu, domu, tematu u. tml.).
- saplaukt Vērsties plašumā, attīstīties (par vairākām, daudzām parādībām sabiedrībā).
- Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Virzīties ļoti lēni. Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- iesīkstēt Zaudēt spējas attīstīties, pārveidoties, arī pielāgoties (par uzskatiem, paradumiem u. tml.).
attīstīties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV