saplaukt

saplaukt parasti 3. pers., -plaukst, pag. -plauka, intrans.

1.Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, ziediem, lapām).

PiemēriJa bērzi saplaukst pirms alkšņiem, būs bagāta vasara.

Ja bērzi saplaukst pirms alkšņiem, būs bagāta vasara.
Visas ievas bija saplaukušas vienā naktī. Mežainais uzkalniņš skolas tuvumā kļuvis balts.
..bērziem saplauka lapas..
..saplaukst ziedi.. plašajā dārzā. Saulei pretī veras gleznās narcises, samtainās atraitnītes, lepnie ķeizarkroņi.

1.1.Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi (par dārzu, lauku u. tml.).

PiemēriPavasaris vairs nav tik tālu. Tad saplauks augļu dārzi, sazels dārzeņu lauki.

Pavasaris vairs nav tik tālu. Tad saplauks augļu dārzi, sazels dārzeņu lauki.
Pie lazdu birzs pleca guļ baltos ķimeņziedos saplaukuši pļava..
..Kad pavasarī zeme saplaukst zaļa, - Ir daiļuma ikvienā sava maza daļa.
pārn. Buras, buras... Upe saplaukuši ziedos. Mainās krāsas, mainās atspulgs, mainās visa pasaule.

1.2.pārn. Vērsties plašumā, attīstīties (par vairākām, daudzām parādībām sabiedrībā).

PiemēriTagad saplaukst tautas daiļamati.

Avoti: 7-1. sējums