atraisīts
atraisīts -ais; s. -a, -ā
atraisīti (4) -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → atraisīt.
2.Tāds, kas atbrīvots no saistījuma, ierobežojuma (piemēram, par enerģiju).
PiemēriAtomos atraisītais spēks liks dūkt turbīnām, apgaismos un apsildīs mājokļus, darbinās traktorus..
3.Tāds, kam ir radīta iespēja brīvi attīstīties, izveidoties (par jaunradi, cilvēka spējām, dotībām).
PiemēriAtraisīts talants.
4.Tāds, kas ir atbrīvojies no bikluma, kļuvis dabisks, nepiespiests.
PiemēriAtraisīts cilvēks.
4.1.Tāds, kam raksturīgas brīvas, vieglas kustības. Tāds, kam raksturīgs vieglums, dabiskums.
PiemēriAtraisīts ķermenis.
4.2.Tāds, kam raksturīgs apgarots vieglums, māksliniecisks pacēlums.
PiemēriAtraisīta spēle.
Avoti: 1. sējums