atraidīt
atraidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Negatīvi atbildēt (tam, kas ko lūdz vai piedāvā). Negatīvi atbildot, likt, lai iet prom.
PiemēriAtraidīt lūdzēju.
1.1.Nepieņemt, neizmantot (piemēram, dāvanu, pakalpojumu). Noraidīt (lūgumu).
PiemēriAtraidīt piedāvājumu.
2.reti Likt, pavēlēt, lai atnāk, ierodas.
PiemēriAtraidīt kam puisi palīgā linu plūkt.
Avoti: 1. sējums