atraidījums
atraidījums -a, v.; parasti vsk.
Paveikta darbība, rezultāts → atraidīt1. Noraidījums.
PiemēriLūguma atraidījums.
- Lūguma atraidījums.
- Apvainoties par atraidījumu.
- Barons aizvirzījās aiz garenā ēdamgalda... Tātad galds nozīmēja mēmu rokas skūpsta atraidījumu..
- «..reiz par precībām ieminējies, saņēmu apaļu atraidījumu.»
- «Vai man, sirsniņ, pavadīt tevi?» Zommers pasteidzas prasīt.. «Nē, nenāc!» no durvīm atskan strups atraidījums..
Avoti: 1. sējums