atraisīties
atraisīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos
1.parasti 3. pers. Refl. → atraisīt1.
PiemēriMezgls viegli atraisās.
1.1.pārn. Uzplaukt (par pumpuriem, ziediem).
PiemēriPumpuri atraisījušies.
2.Refl. → atraisīt2. Tikt atraisītam.
PiemēriZirgs atraisījies.
2.1.Atbrīvoties (no tā, kas apvijies, kas apņem, apskauj).
PiemēriRoka lēni atraisījās no meitenes karstajiem pirkstiem.
2.2.Atdalīties (no auga) — par lapām, augļiem u. tml.
PiemēriSacēlās vējš, un, atraisīdamās no zariem, lēni lejup planēja dzeltenas lapas.
Stabili vārdu savienojumiAtraisās mēle. Atraisās rokas. Atraisās spārni.
3.Tikt vaļā, atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības).
PiemēriAr sajūsmu viņu te saņem jaunie ļaudis.. Bet viņš, smagu sirdi, apjukušu smaidu sejā, atraisās no tiem.
3.1.Noraidot atbrīvoties (no kā agrāk atzīta, pieņemta u. tml.). Pārvarēt (piemēram, jūtas, domas).
PiemēriAtraisīties no aizspriedumiem.
4.Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
Piemēri..iet bojā kaut kas gaišs un jauks, kas būtu varējis šai meitenē [lugas varonē] citos apstākļos atraisīties..
4.1.Par talantu, spējām.
PiemēriAtraisās dzejnieka talants.
4.2.Rasties un pastiprināties (piemēram, par jūtām).
PiemēriLīdzcietība pret apspiestajiem, pakrēsla ļaudīm, dzīves sērdieņiem.. atraisījās nepiedzīvotā plašumā un dziļumā.
4.3.Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam.
PiemēriAtraisīties draudzīgā sarunā.
4.4.Kļūt dzīvam, nepiespiestam (par sarunām, jautrību).
PiemēriAtraisās valodas.
Avoti: 1. sējums