nīkt
nīkt nīkstu, nīksti, nīkst, pag. nīku; intrans.
1.Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem). Arī nīkuļot1.
PiemēriRetumis kaut kur [purvā] červelējās kāda.. priedīte, kas netika un netika augstāk par paegli, līdz beidzot nīka, nīka un nokalta..
1.1.Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
PiemēriViņa bija spēcīga, vesela un žigla - vēl pirms gada. Tagad viņa nīkst. Kalpa dzīve viņu sabeidza.
1.2.Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem).
PiemēriSpīdola: Cilvēks pats sevi nespēj glābt No apburtās Nāvessalas briesmām. Kangars: Nu, lai tad nīkst, tu taču to nīsti.
1.3.pārn. Ilgstoši būt atstātam bez ievērības, izmantojuma. Ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
PiemēriVai es to gribu? Atdot daļu no dzīves projektam, kam neticu. Projektam, kas nīks modeļos un paraugos un varbūt vispār netiks ražošanā ieviests.
2.Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
PiemēriZirgiem [muižā] īpašs gans, puišiem pa piegulām nav jānīkst.
2.1.Garlaikoties, pavadīt bezmērķīgi (ilgāku laiku).
PiemēriNīkt bezdarbībā.
Avoti: 5. sējums