nīkulīgs
nīkulīgs -ais; s. -a, -ā
nīkulīgi apst.
1.Vāji attīstīts, nespēcīgs (par augiem, to daļām, dzīvniekiem).
PiemēriNīkulīgs bērzs.
- Nīkulīgs bērzs.
- Nīkulīgs jērs.
- Nīkulīgs sivēns.
- Nīkulīgi, vēju nomocīti un liesās zemes nobadināti ķirši sastājušies abās pusēs celītei..
- ..augiem sāk dzeltēt un birt lapas, tie nelaikā sāk augt un veidot tievus, nīkulīgus dzinumus..
1.1.Slimīgs, fiziski nespēcīgs (par cilvēkiem).
PiemēriTas [dēls] man tāds slimīgs bija, nīkulīgs, jau domāju - nezin vai izdzīvos.
- Tas [dēls] man tāds slimīgs bija, nīkulīgs, jau domāju - nezin vai izdzīvos.
- ..kaimiņš.. turpināja savus savdabīgi pedagoģiskos apcerējumus par šodienas nīkulīgo jaunatni un agrāko laiku brašajām paaudzēm.
- pārn. Mana [rakstnieka] piezīme vērsta pret nīkulīgu un sažēlinošu sentimentālismu..
2.Saimnieciski vāji attīstīts, nestabils.
PiemēriNīkulīga saimniecība.
- Nīkulīga saimniecība.
- Buržuāziskās Latvijas laikā Limbaži bija nīkulīga mazpilsētiņa.
Avoti: 5. sējums