niķains
niķains -ais; s. -a, -ā
Niķīgs (parasti par zirgu).
PiemēriKāds zēns viltīgi pašķielēja uz Jāni un rādīja, ar kuru zirgu jāt. Bet Alka pačukstēja: «To tu neņem! Tas ir niķains.»
- Kāds zēns viltīgi pašķielēja uz Jāni un rādīja, ar kuru zirgu jāt. Bet Alka pačukstēja: «To tu neņem! Tas ir niķains.»
- Bet tagad Andrs nopurināja galvu - kā niķains zirgs, kad tam tuvojas ar apaušiem.
- Lūsis ieslīpi raugās Birutā un domā, ka atkal jau viņš ar savu valodu aizbraucis par tālu. Kā tāds niķains zirgs, tikko groži vaļīgāki, tad vairs nenoturēsi.
- pārn. Uzskrien vējš - tik spēcīgs, tik niķains tas ir tikai te Daugavas krastā..
Avoti: 5. sējums