niķīgs
niķīgs -ais; s. -a, -ā
niķīgi apst.
1.Tāds, kas izturas kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
PiemēriBet bij tas saimnieku Jānis arī tāds niķīgs! Kad viņi [ar ganu zēnu] divi vien bij kopā, viņi satika it labi, bet, tiklīdz viņiem piebiedrojās otras sētas saimnieku puika,.. tad šie abi lielākie viņu visādi kaitināja.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..mazākus jūtu saviļņojumus Voroncovs slēpa aiz sīkas, niķīgas kašķēšanās..
2.Tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nav cilvēkam pakļāvīgs (parasti par mājdzīvnieku).
PiemēriAndrejam ķēve šodien ir niķīga un nepaklausīga, bet varbūt viņš pats par daudz rausta pavadu, spiež zābaka aso papēža malu tai sānos.
Avoti: 5. sējums