niķoties
niķoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
PiemēriZīdaiņi neprot sūdzēties par sāpēm ķermenī. Viņi niķojas, skaļi raud..
1.1.pārn. Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
Piemēri..maz pamazām sāka niķoties sirds, kas, uzticami kalpojusi vairāk nekā četrus gadu desmitus, bija jau nedaudz pagurusi.
1.2.pārn. Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
PiemēriVecā aparatūra, kas šur tur vēl šodien ir ierindā, niķojas un bojājas..
2.parasti 3. pers. Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku).
PiemēriZirgs atkal niķojas, iecērtas un apstājas pavisam.
Avoti: 5. sējums