niķoties

niķoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.

1.Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).

PiemēriZīdaiņi neprot sūdzēties par sāpēm ķermenī. Viņi niķojas, skaļi raud..

Zīdaiņi neprot sūdzēties par sāpēm ķermenī. Viņi niķojas, skaļi raud..
..Inga niķojas, raud un negrib iet uz bērnudārzu.
Kad Andrejs atnāca, Līvija sagaidīja viņu ar vaļsirdīgu smaidu un teica: «Beigsim niķoties un būsim atklāti, vai ne?»
pārn. Laiks pie mums niķojas - te lietus līst, ir auksts, pat sniegs nobalsina zemi, te atkal saule karsē..
pārn. ..pagales ir, skali arī, tādi pamikli tikai, tāpēc uguns niķojas un dziest.

1.1.pārn. Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).

Piemēri..maz pamazām sāka niķoties sirds, kas, uzticami kalpojusi vairāk nekā četrus gadu desmitus, bija jau nedaudz pagurusi.

..maz pamazām sāka niķoties sirds, kas, uzticami kalpojusi vairāk nekā četrus gadu desmitus, bija jau nedaudz pagurusi.
Astoņpadsmit gadu vecs viņš nopirka brilles. Acis.. bija pārpūlētas un sāka niķoties.
..niķoties iesāk pulss..

1.2.pārn. Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).

PiemēriVecā aparatūra, kas šur tur vēl šodien ir ierindā, niķojas un bojājas..

Vecā aparatūra, kas šur tur vēl šodien ir ierindā, niķojas un bojājas..
Pulkstenis kalpojis ilgi un precīzi, bet tad sāk niķoties. Jūs aiznesat to meistaram.
Rītos skujamā mašīna niķojās, sprauslāja, sprakšķēja..

2.parasti 3. pers. Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku).

PiemēriZirgs atkal niķojas, iecērtas un apstājas pavisam.

Avoti: 5. sējums