nīkuļot
nīkuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem). Arī nīkt1.
Piemēri..ja nezāles neiznīdē, kultūraugi nīkuļo vai pat pilnīgi iznīkst.
1.1.Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
PiemēriViņa tēvs pēc.. nelaimes gadījuma bija kādu laiku nīkuļojis un tad nomiris..
1.2.Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem).
1.3.pārn. Ilgstoši būt atstātam bez gādības. Ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
Piemēri..telpas [klubā] stāvēja nolaistas, vientuļas, un mākslinieciskā pašdarbība nīkuļoja... Indra gribēja tūliņ kaut ko izdarīt, kaut kā iekustināt panīkušo kultūras darbu.
2.Būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam.
PiemēriSaimnieciskā dzīve Polijas pārvaldītajā Latgalē [18. gadsimta sākumā] visumā nīkuļoja. Ražošanas rīki muižās tikpat kā netika uzlaboti. Zemniekus pārmērīgi nomāca klaušas, nodevas un nodokļi.
3.Nīkt2.
Piemēri..sievietes likās gulēt, bet pirmo nakti pēc bērēm nevarēja aizmigt, un tā viņas caurā miegā nīkuļoja līdz rītam.
Avoti: 5. sējums