iesīkstēt

iesīkstēt -sīkstu, -sīksti, -sīkst, pag. -sīkstēju; intrans.; parasti divd. formā: iesīkstējis

1.Nepiekāpīgi palikt pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem u. tml.

PiemēriAcīm redzami, Kalvics saņēma ļaunā, ka runā ar viņu kā ar kādu iesīkstējušu tiepšu..

Acīm redzami, Kalvics saņēma ļaunā, ka runā ar viņu kā ar kādu iesīkstējušu tiepšu..
Lai praksē ieviestu šo metodi, puisim.. krietni vien vajadzējis pacīnīties ar vienu otru iesīkstējušu brigadieri.

1.1.Zaudēt spējas attīstīties, pārveidoties, arī pielāgoties (par uzskatiem, paradumiem u. tml.).

PiemēriAndreja Upīša komēdija «Atraitnes vīrs».. graiza buržuāziskās Latvijas sīkpilsoņu liekulīgos tikumus, iesīkstējušos un iepelējušos paradumus.

Andreja Upīša komēdija «Atraitnes vīrs».. graiza buržuāziskās Latvijas sīkpilsoņu liekulīgos tikumus, iesīkstējušos un iepelējušos paradumus.
Dzīves īstenība līdzīgi brāzmainiem palu ūdeņiem sen salauzusi vecās, iesīkstējušās sadzīves normas.

2.parasti 3. pers.; reti Kļūt sīkstam.

PiemēriIesīkstējis koks.

Avoti: 3. sējums