attirpt
attirpt parasti 3. pers., -tirpst, pag. -tirpa; intrans.
Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām).
Piemēri..[Adāms] šuvis citiem zābakus, un no pastāvīgas sēdēšanas kreisā kāja tā bijusi notirpusi, ka nevarējusi vairs attirpt un bijusi tik jānoņem.
- ..[Adāms] šuvis citiem zābakus, un no pastāvīgas sēdēšanas kreisā kāja tā bijusi notirpusi, ka nevarējusi vairs attirpt un bijusi tik jānoņem.
- Kilonam kājās nejauka sāpe gan vēl durstīja līdz ceļiem, bet pakustināt viņš tās varēja... Arī rokas bij pilnīgi attirpušas.
Avoti: 1. sējums