attipināt
attipināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.Tipinot atkļūt šurp. imperf. Tipināt šurp. Tipinot atkļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriBērns attipināja pie mātes.
2.Tipinot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriVecītis attipināja malā.
Avoti: 1. sējums