attiekties
attiekties parasti 3. pers., -tiecas, pag. -tiecās; refl.
1.Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
PiemēriAizrādījums attiecas arī uz pārējiem skolēniem.
1.1.Piederēt (pie noteikta laika posma).
PiemēriSenākās ticamās cilvēka pēdas Amerikas kontinentā attiecas uz augšējā paleolīta vai mezolīta ēru..
2.Būt saistītam attiecībā (4).
PiemēriViens attiecas pret divi kā trīs pret seši.
Avoti: 1. sējums