attenterēt
attenterēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; sar.
1.Tenterējot atkļūt šurp. imperf. Tenterēt šurp. Tenterējot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
Piemēri..Jānis attenterēja [piedzēries] pilns kā mārks.
2.Tenterējot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
Piemēri..Ekam bij jāattenterē divi soļi, lai noturētos kājās.
Avoti: 1. sējums