attriekt
attriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu; trans.
1.Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp. imperf. Triekt šurp. Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, pie kā u. tml.). Atdzīt.
PiemēriAttriekt govis mājās.
1.1.sar. Likt, lai (cilvēks) ierodas (kur, pie kā u. tml.).
Piemēri..Lobiņš, kuru Leinasars iepriekš attrieca uz Ventspili, bija paziņojis satikšanās vietu..
2.Triecot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ). imperf. Triekt nost (sānis, atpakaļ). Atdzīt.
PiemēriAttriekt ganāmpulku no labības lauka.
2.1.sar. Panākt, ka (cilvēks) atkāpjas, aiziet.
PiemēriAgresorus apturēja, attrieca atpakaļ, viņi pazaudēja ērti pieejamos naftas resursus..
3.Ar triecienu atvirzīt šurp. Ar triecienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAttriekt bumbu uz laukuma malu.
4.Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriBaronēns, novērojis, ka Mārtiņš uz acumirkli pievērš uzmanību troksnim, metas klāt. Mārtiņš ar ieroča sitienu attriec viņu atpakaļ..
5.pareti Ar triecienu atvērt, atdarīt.
Piemēri..ieraudzīju pažobeles durvis labajā pusē vaļā attriektas.
Avoti: 1. sējums