nepieklājība
nepieklājība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → nepieklājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..tas [familiāra izturēšanās] tikai liecina par cilvēka nepieklājību un izglītības trūkumu, par necieņu pret citiem cilvēkiem.
- ..tas [familiāra izturēšanās] tikai liecina par cilvēka nepieklājību un izglītības trūkumu, par necieņu pret citiem cilvēkiem.
2.Izturēšanās, rīcība, runa, kas ir pretrunā ar pieklājības normām. Izturēšanās, rīcība, runa, kas aizskar, apvaino kādu.
PiemēriProtams, būtu galēja nepieklājība [savas istabas] durvis arī vēl noslēgt,.. bez Valdas ziņas un vēlēšanās ne Biruta, ne Egils šīs durvis nepavērs.
- Protams, būtu galēja nepieklājība [savas istabas] durvis arī vēl noslēgt,.. bez Valdas ziņas un vēlēšanās ne Biruta, ne Egils šīs durvis nepavērs.
- «Arī iepazīties uz ielas nav pieņemts, un to uzskata par nepieklājību.»
- ..Svikls, acīm redzami, labi pieradis sabiedrībā, gvelza kā jau iereibis, lielīgi, skaļi,.. un tomēr nekādas nepieklājības un muļķības nepielaida..
2.1.Izteikums, kura saturs aizskar, apvaino. Bezkaunīgs, rupjš izteikums.
PiemēriSarunāt nepieklājības.
- Sarunāt nepieklājības.
Avoti: 5. sējums