tur
tur apst.
1.Norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja. Pretstats: šeit, te [1] (1).
Piemēri«Un tur tie mazie pulksteņi,» tēvs rādīja spārnoto saimi, kas čivināja un pogoja zaros.
- «Un tur tie mazie pulksteņi,» tēvs rādīja spārnoto saimi, kas čivināja un pogoja zaros.
- «Redzi, tur tā ir bumbiere!.. Bet tur - divas ābeles.»
- Sasniedzis durvis, viņš jautāja: «Kas tur ir?»
- Egles manas zaļo Kalnā tur, aiz mājām.
1.1.Norāda uz, parasti iepriekš minētu, vietu, vidi, kur kas atrodas, noliek.
PiemēriVanadziņam [zēnam] negribējās iet atpakaļ uz māju - tur tagad tumšs..
- Vanadziņam [zēnam] negribējās iet atpakaļ uz māju - tur tagad tumšs..
- Lielais darbs - vārdu grāmata jeb leksikons nāca gatava, šis un tas tur vēl pārbaudāms, papildināms un labojams.
- Esi svētīts! Mēs vienoti mīlestībā. Šeit Solveiga Tava un tur - mūžībā. Per Gint!
1.2.Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
PiemēriArī es esmu tur, kur zemi rok metāla kausi.
- Arī es esmu tur, kur zemi rok metāla kausi.
- ..tur, kur stāvēja mājas, nu aparti lauki.
1.3.savienojumā ar pers. vietn. vai lietv., kas apzīmē personu. Norāda uz cilvēku kopu, vidi, ar kuru kāds ir, parasti vāji, saistīts.
PiemēriVeca gada vakarā pie Ilgumu saimnieka bij balle. Tad tur sabrauca visi pagasta lielmaņi.
- Veca gada vakarā pie Ilgumu saimnieka bij balle. Tad tur sabrauca visi pagasta lielmaņi.
2.Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir, parasti vāji, saistīts runātājs, vērotājs. Pretstats: te [1] (2).
PiemēriLielo Andru visas šīs dienas kaut kas tajās gaidās un bažās kaitināja, kaut kas tur likās pretīgs.
- Lielo Andru visas šīs dienas kaut kas tajās gaidās un bažās kaitināja, kaut kas tur likās pretīgs.
- Māt, neej tumsā, neej, māt! Tur nav neviena paša klāt..
- Droši vien [Toms] arī labi pelna, bet viesnīcu dzīve un ceļojumi ir dārgi - tur maz kas var palikt pāri.
3.Turp.
Piemēri..laiva peldēja nevis tur, kur es gribēju, uz augšu,.. bet slīdēja pa straumi lēni lejup.
- ..laiva peldēja nevis tur, kur es gribēju, uz augšu,.. bet slīdēja pa straumi lēni lejup.
- ..sirds pati raujas tur, kur viņu moka..
- Viņi gāja tur visi trīs, kā toreiz, šurpu uz ciemu nākot.
4.part. nozīmē Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
Piemēri.
- .
- Savādi ar tiem pieradumiem - rokas un kājas pašas kust, kur vienmēr kustējušas, ka tur vai pasaules gals.
- Bet, vai par augstāko kungu skaitās Varšava vai Pēterburga, - kāda gan tur atšķirība?
Stabili vārdu savienojumiKas tur. Kas tur (liels), arī kas tur pavisam. Kāds tur. Ko tur (var) darīt.
- Kas tur — 1.sar. Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.2. Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Kas tur (liels), arī kas tur pavisam — sar. Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
- Kāds tur — sar. Kaut kāds.
- Ko tur (var) darīt — Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- Ko tur, arī ko tur tik daudz — sar. Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Kur tur — sar. Kaut kur.
- Lai tur (arī tad) vai kas! — Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- Ne šur, ne tur — Nekur, nevienā vietā.
- Šur (un) tur — Vietumis, dažviet, arī vairākās vietās.
- Tur un tur — Lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu.
Avoti: 8. sējums