turp
turp retāk
turpu apst.
Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot).
PiemēriDima zināja alpu pļavu, kur riesta laikā pulcējās brieži, un devās turp.
- Dima zināja alpu pļavu, kur riesta laikā pulcējās brieži, un devās turp.
- «..man liekas, ka būs pērkons. Skaties turp.» Viņš rādīja uz dienvidrietumiem, kur tumši mākoņi karājās pār apvārsni.
- ..baznīca ir domāta visiem, kuru sirdis turp tiecas..
- Oļiņš, dzirdēdams sievu pa kambari kliedzam, gāja turpu raudzīt, kas tur esot par nelaimi.
Stabili vārdu savienojumiŠurp (un) turp, retāk šurpu (un) turpu. Šurp vai turp. Turp un atpakaļ.
- Šurp (un) turp, retāk šurpu (un) turpu — Uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot).
- Šurp vai turp — pareti Saka par nevērīgu naudas izdošanu.
- Turp un atpakaļ — Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
Avoti: 8. sējums