Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
karavīrs
karavīrs -a, v.
Persona, kas atrodas bruņoto spēku dienestā.
PiemēriKaravīru ierinda.
  • Karavīru ierinda.
  • Karavīra ietērps.
  • Kļūt par karavīru.
  • Laukumā [parāde] uzbrauc.. kaujas mašīnas. Tās vada labākie karavīri..
  • Vientulības brīžos viņš parasti soļoja stingrā karavīra solī no viena istabas stūra uz otru..
  • ..Ēvalda gribasspēks panāca savu - ar komandiera un biedru palīdzību karavīrs pilnībā apguva šaušanas prasmi.
  • pārn. ..Mēs, miera frontes drošie karavīri, Mums lemts ir tautu laimi aizstāvēt.
  • pārn. Burts ir karavīrs - Sen, jau sen tā sacīts. Viņa zobens tīrs, Asinīm nav slacīts, - Drupās triec viņš tumšo varu, Uzveikdams ar garu.
Avoti: 4. sējums