attapt
attapt -topu, -topi, -top, pag. -tapu; trans.; novec.
1.Atrast (īsto, vajadzīgo).
Piemēri..pie Līksnas [stacijas] kāda sieva vairs nevarējusi attapt savu vagonu.
- ..pie Līksnas [stacijas] kāda sieva vairs nevarējusi attapt savu vagonu.
- Iestājās neveikls un nomokošs klusums. Jutu, ka man ir kas jāsaka, bet neattapu vārda.
- pārn. Ošu Annai palika pavisam smagi, adata nevarēja lāgā attapt tikko saredzamo vīlīti plānajā audumā.
1.1.Saprast, aptvert.
PiemēriLiena piesarka tā, ka asaras sakāpa acīs. Mārtiņš tūliņ attapa savu vainu, bet pateikto atķert vairs nevarēja.
- Liena piesarka tā, ka asaras sakāpa acīs. Mārtiņš tūliņ attapa savu vainu, bet pateikto atķert vairs nevarēja.
2.Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
PiemēriEs neattopu, ko teikt. Ritas vārdi kā smags, negaidīts belziens krituši pār manu galvu.
- Es neattopu, ko teikt. Ritas vārdi kā smags, negaidīts belziens krituši pār manu galvu.
- Kūlis vēl attapa pasacīt, ka.. viņš to visu esot atpircis no vecā Siliņa..
- Krītot šī [ragana] neattop ne ar stibiņu sist, ne roku pacelt: visi zvēri virsū un saplosa gabalos.
Avoti: 1. sējums