attālināties
attālināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Refl. → attālināt1. Tikt attālinātam.
PiemēriLaiva attālinās no krasta.
1.1.Kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
PiemēriBet nācējs pagāja kamerai garām, soļi attālinājās koridora otrā galā.
2.Novērsties (no kādām domām, darbības mērķa u. tml.).
PiemēriDažos darbos rakstnieks par daudz aizrāvies ar individuālās mīlestības intrigām sižeta uzbūvē, līdz ar to attālinājies no sabiedriskām problēmām..
3.Atsvešināties.
PiemēriKlusuma mirkļi izkliedēja šo tuvības izjūtu, un jau likās, ka viņas [sievietes] attālinās viena no otras, kļūst svešākas.
Avoti: 1. sējums