attālināties
attālināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Refl. → attālināt1. Tikt attālinātam.
PiemēriLaiva attālinās no krasta.
- Laiva attālinās no krasta.
- Zīlīte priecīga izlidoja un attālinājās no bērniem. Beidzot viņa pazuda..
- Tā [šķiru cīņa] sāksies, tiklīdz attālināsies fronte.
- sal. Tēvs vēl brīdi pasēdēja. Atstatums viņu starpā nebija izmainījies, un tomēr viņi it kā attālinājās. Inai bija tāda sajūta, ka starp viņiem būtu nolaidusies caurspīdīga polietilēna plēve.
- pārn. ..reālisms ir attālinājies un aizgājis sāņus prom no buržuāzijas..
1.1.Kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
PiemēriBet nācējs pagāja kamerai garām, soļi attālinājās koridora otrā galā.
- Bet nācējs pagāja kamerai garām, soļi attālinājās koridora otrā galā.
- ..[Paulis] klausījās, kā skaņas grimst un ceļas, un attālinās..
- Jo tālāk mēs dodamies uz dienvidiem, jo vairāk attālinās krasti, līdz beidzot tie pazūd biezā, zilā dūmakā.
2.Novērsties (no kādām domām, darbības mērķa u. tml.).
PiemēriDažos darbos rakstnieks par daudz aizrāvies ar individuālās mīlestības intrigām sižeta uzbūvē, līdz ar to attālinājies no sabiedriskām problēmām..
- Dažos darbos rakstnieks par daudz aizrāvies ar individuālās mīlestības intrigām sižeta uzbūvē, līdz ar to attālinājies no sabiedriskām problēmām..
3.Atsvešināties.
PiemēriKlusuma mirkļi izkliedēja šo tuvības izjūtu, un jau likās, ka viņas [sievietes] attālinās viena no otras, kļūst svešākas.
- Klusuma mirkļi izkliedēja šo tuvības izjūtu, un jau likās, ka viņas [sievietes] attālinās viena no otras, kļūst svešākas.
Avoti: 1. sējums