Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
attaisnojošs
attaisnojošs -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → attaisnot.
2.Tāds, kurā izpaužas attaisnojums1.
PiemēriAttaisnojoša runa.
2.1.Tāds, kura dēļ kādu var attaisnot.
PiemēriAttaisnojoši apstākļi.
3.Tāds, kurā izpaužas attaisnojums2.
PiemēriAttaisnojošs tiesas spriedums.
3.1.Tāds, kas der par pamatu attaisnojumam (2).
PiemēriAttaisnojoši dokumenti.
4.Tāds, kurā izpaužas attaisnojums3.
PiemēriAttaisnojoša rīcība.
Avoti: 1. sējums