Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atšūt
atšūt -šuju, -šuj, -šuj, pag. -šuvu; trans.
1.Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu, piemēram, tērpa apakšējo malu, piedurknes galu).
Piemēri..vecmāmiņa, garu diegu adatā ievērusi, atšuj Ilgas vasaras kleitiņas, kas palaistas garākas.
1.1.Apšūt (neatlocītu auduma malu), lai neirst.
PiemēriSedziņu noslēdz auduma bārkstis, kas atšūtas ar cilpu dūrieniem..
Avoti: 1. sējums