attaisīt
attaisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
2.Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.). imperf. Taisīt vaļā. Atvērt (2).
PiemēriAttaisīt skapi.
2.1.Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.).
PiemēriAttaisīt aiznaglotu kasti.
2.2.Atdarīt (acis, muti).
PiemēriAttaisīt acis.
2.3.Atvērt (grāmatu, lappusi).
PiemēriAttaisīt burtnīcu.
3.Padarīt vaļēju (apģērbu), atpogājot pogas, atāķējot āķus u. tml.
PiemēriAttaisīt apkaklīti.
3.1.Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.).
PiemēriAttaisīt pogas.
Stabili vārdu savienojumiAttaisīt siksnu.
Avoti: 1. sējums