attaisnot
attaisnot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Atzīt (kādu rīcību konkrētā gadījumā) par pareizu.
PiemēriAttaisnot drauga neiecietību.
2.Pierādīt, ka pārkāpums ir tiesiski nesodāms.
PiemēriAttaisnot apsūdzēto.
3.Uzskatīt par pieļaujamu.
PiemēriŠāda rīcība ir pilnīgi attaisnojama.
3.1.Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
PiemēriNekāda slimība nevar attaisnot, ko tu esi man nodarījis..
4.Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību).
PiemēriAttaisnot dāvāto uzticību.
4.1.Atmaksāt, atalgot (par pūlēm, izdevumiem u. tml.).
PiemēriSasniegtais attaisno ieguldītās pūles.
Avoti: 1. sējums