attapība
attapība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → attapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Atjautība.
PiemēriCeļā bija jāšķērso mazas upītes un avoti, dziļi grāvji un ciņaini purvi. Kā tikt tiem pāri? Un te palīgā nāca attapība. Ar kārts palīdzību viegli pārlēcām pār ūdens grāvjiem, ātri izveidojām tiltiņu pāri upītei.
Avoti: 1. sējums