attapt
attapt -topu, -topi, -top, pag. -tapu; trans.; novec.
1.Atrast (īsto, vajadzīgo).
Piemēri..pie Līksnas [stacijas] kāda sieva vairs nevarējusi attapt savu vagonu.
1.1.Saprast, aptvert.
PiemēriLiena piesarka tā, ka asaras sakāpa acīs. Mārtiņš tūliņ attapa savu vainu, bet pateikto atķert vairs nevarēja.
2.Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
PiemēriEs neattopu, ko teikt. Ritas vārdi kā smags, negaidīts belziens krituši pār manu galvu.
Avoti: 1. sējums