attapīgs
attapīgs -ais; s. -a, -ā
attapīgs apst.
1.Tāds, kas ātri un pareizi izprot, aptver. Tāds, kas veikli rod izeju (parasti grūtā, sarežģītā situācijā).. Atjautīgs.
PiemēriAttapīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kam raksturīga šāda īpašība.
PiemēriAttapīgs prāts.
1.2.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriAttapīga piezīme.
Avoti: 1. sējums