attāls
attāls -ais; s. -a, -ā
attālu apst.
1.Tāds, kas atrodas, noris samērā tālu no kādas vietas. Patāls.
PiemēriAttāls ciemats.
1.1.Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds (objekts, vieta), kas atrodas norādītajā attālumā.
PiemēriNo Salas uz piecus kilometrus attālo štābu gāja vads.
2.Tāds, kam maz kopēju, radniecisku pazīmju (ar ko).
PiemēriAttāla līdzība.
Stabili vārdu savienojumiAttāla radniecība. Attāli radi.
2.1.Tāds (paziņa), ar kuru nav ciešas, tuvas saskares, tuvu attiecību.
PiemēriViņi sasveicinājās kā attālāki paziņas, kuriem nav nekā kopēja, bet nav arī par ko ķildoties.
Stabili vārdu savienojumiAttāla pazīšanās.
Avoti: 1. sējums